Netoksisku ādas kopšanas līdzekļu ceļvedis – Kas ir tīra ādas kopšana?
Uzņēmumā Sand & Sky mēs ticam, ka lieliska ādas kopšana ir saistīta ne tikai ar to, ko pievienojat, bet arī ar sastāvdaļām, kuras izslēdzat. Tāpēc mēs esam apņēmušies radīt tīras, Austrālijas augu izcelsmes ādas kopšanas formulas, kas brīvas no nevajadzīgām un kaitīgām vielām, kas atrodamas tik daudzos produktos.
Sākot no kairinošiem sulfātiem līdz problemātiskiem parabēniem un PEG, lūk, pārskats par galvenajām kaitīgajām sastāvdaļām, kuras jūs nekad neatradīsiet mūsu produktos, un kāpēc mēs no tām izvairāmies.

Mūsu solījums SAKĀT NĒ ādas kopšanas brīdinājuma signāliem
BEZ sulfātiem (SLS un SLES)
Tā vietā, lai aizmigtu no zinātniskām runām par daudzatomi unjoniem un tetraedriskām struktūrām, mēs visu izskaidrosim pavisam vienkārši. Īsumā: sulfāti ir sintētiskas sastāvdaļas, ko izmanto kā mazgāšanas līdzekļus ādas un personīgās higiēnas produktos.
Tā kā tie ir lēti un viegli izmantojami formulās, tieši šīs sastāvdaļas piešķir šampūnam putas un padara seju dzidri tīru pēc mazgāšanas. Līdz šim viss izklausās labi, tad kāda tieši ir problēma?
Lai gan sulfāti, piemēram, nātrija laurilsulfāts (SLS) un nātrija lauretsulfāts (SLES), tiek uzskatīti par drošiem, daļai cilvēku tie var izraisīt ādas, acu un galvas ādas kairinājumu. Izmantoti ādas kopšanā, tie bieži ir pārāk spēcīgi un sausinoši, vājinot ādas aizsargbarjeru un izraisot kairinājumu, sausumu un pat pūtītes. Nav jauki, sulfāti, nepavisam nav jauki.
Tā kā Sand & Sky mīlam visus ādas tipus, mēs pilnībā izslēdzam sulfātus un izvairāmies no liekām problēmām. Tā vietā mēs koncentrējamies uz dabīgas, tīras kosmētikas radīšanu – ikvienam ādas tonim un tipam.
BEZ parabēniem
Neviens nevēlas lietot sejas krēmu, kurā vairojas sēnītes, un parabēni ir populārs konservants, ko izmanto, lai pagarinātu produkta derīguma termiņu. Mūsu vannas istabās tie atrodami jau kopš 20. gadsimta 20. gadiem, slēpjoties plašā klāstā ikdienā lietojamos higiēnas līdzekļos. Un tas ir ellīgi pretrunīgi vērtēts vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, parabēni var kairināt ādu tiem, kam ir sausas ādas stāvokļi, piemēram, psoriāze un ekzēma. Neomulīgi, protams, bet tas vēl nav sliktākais. Galvenā problēma slēpjas tajā, ka tie darbojas kā endokrīnie traucētāji. Uzsūcoties caur ādu, ir konstatēts, ka tie atdarina estrogēnu, izraisot hormonālos traucējumus organismā, kas, kā daži uzskata, var negatīvi ietekmēt veselību.
Lai gan pētījumi nav viennozīmīgi un galīgais spriedums vēl nav pieņemts, mēs vienkārši neredzam jēgu riskēt ar parabēniem. Tāpēc mēs tos neizmantojam.
BEZ silikoniem
Silikoni, ko iegūst no smiltīs atrodamā silīcija dioksīda, ir sintētiski materiāli, kurus bieži izmanto sejas un ķermeņa produktu tekstūras uzlabošanai. Radot uz ādas ūdens un gaisa necaurlaidīgu barjeru, tie var arī palīdzēt brūču dzīšanā. Tas viss izklausās pietiekami nekaitīgi, vai ne? Protams. Taču tas ir nedaudz sarežģītāk – īpaši, ja jums ir haotiska āda ar tendenci uz pūtītēm.
Bieži sastopami serumos un sejas mitrinātājos, silikoni galvenokārt tiek izmantoti, lai uzlabotu produkta kosmētisko pievilcību. Palīdzot produktiem gludi uzklāties, tie arī saglabā mitrumu, nodrošinot mīkstu, samtainu sajūtu. Tomēr jebkurš ādas uzlabojums ir īslaicīgs, un rezultāts tiek aizskalots kanalizācijā kopā ar attīrošo līdzekli. Un, runājot par attīrīšanu, visticamāk, jums tā būs jāveic divreiz…
Tā kā silikonu saturoši produkti atvaira ūdeni, tos ir grūtāk noņemt. Ja pietiekami rūpīgi neattīrāt ādu, varat pamanīt nosprostotas poras un melnos punktus vai pūtītes. Silikons var arī iesprostot netīrumus, atmirušās ādas šūnas un citas poras nosprostojošas sastāvdaļas, tāpēc no tā labāk izvairīties, ja jums ir tendence uz pūtītēm.
Patīk uzklāt vairākus ādas kopšanas līdzekļu slāņus? Silikona klātbūtne mitrinātājā vai serumā var izraisīt nākamā slāņa (piemēram, saules aizsargkrēma vai tonālā krēma) velšanos bumbiņās. Tas neizskatās labi.
Uzņēmumā Sand & Sky mēs nenodarbojamies ar paviršu, īslaicīgu skaistumkopšanas līdzekļu izplatīšanu, tāpēc nekad neizmantosim tādus pagaidu risinājumus kā silikons. Tā vietā mēs meklējam labākās un spēcīgākās dabas sastāvdaļas, kas padarīs ādu stingrāku, gludāku un mitrinātu – jau no paša pirmā piliena.
BEZ ftalātiem
Ftalāti ir ķīmiskas vielas, kas palīdz padarīt plastmasu elastīgāku un izturīgāku. Ko gan tie, velns parāvis, dara jūsu matu lakā, nagu lakā, smaržās un kosmētikā?
Sākumam – tie palīdz novērst lakoto nagu pārmērīgu trauslumu. Tie arī ļauj matu veidošanas līdzekļiem nodrošināt ilgstošu fiksāciju bez stingruma un palīdz ķermeņa losjonam pielipt pie ādas. Un uzminiet ko? Vairums no mums ar tiem saskaras NESKAITĀMAS reizes dienas laikā. Īpaši sievietes.
Diemžēl, tāpat kā parabēni, arī šie populārie plastifikatori ir zināmi kā hormonu darbības traucētāji. Tā kā mums patīk mūsu hormoni tādi, kādi tie ir, liels paldies, jūs mūsu produktos ftalātus nekad neatradīsiet.
BEZ PEG
Polietilēnglikoli jeb PEG ir no naftas iegūti savienojumi, kas atrodami mitrinātājos, attīrošajos līdzekļos un personīgās higiēnas produktos. Tos galvenokārt izmanto kā biezinātājus, mīkstinātājus un emulgatorus, un pēdējie ļauj sajaukt ūdeni ar eļļu.
Lai gan tie ir piemēroti vairumam ādas tipu (izņemot cilvēkus ar alerģiju), ir radušās bažas par toksiskumu saistībā ar iespējamiem piemaisījumiem. Tomēr kosmētikas izstrādātāji ir uzlabojuši savu praksi un novērsuši šos piemaisījumus. Saskaņā ar The Derm Review sniegto informāciju, lietojot lokāli, netiek uzskatīts, ka PEG radītu būtisku apdraudējumu cilvēka veselībai.
Sauciet mūs par trakiem, bet mēs labāk dodam priekšroku naftas produktiem mūsu automašīnās. Ja arī jūs domājat tāpat, varat būt droši, ka visi Sand & Sky produkti ir 100% netoksiski, bez PEG un naftas produktiem.
Un tas nav viss, ko mēs izslēdzam. Mūsu pret dzīvniekiem iejūtīgajā un PETA apstiprinātajā tīrajā kosmētikā jūs neatradīsiet arī glitēnu, polipropilēnu (mikropērles), formaldehīdu, parafīnu, minerāleļļas, akmeņogļu darvu vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus. Pilnīgai informācijai un caurskatāmībai par mūsu sastāvdaļām apmeklējiet mūsu produktu lapas.
Atsauces: Center for Disease Control and Prevention. Ftalātu informatīvā lapa. Atjaunināts 2017. gada 7. aprīlī.
